rucavastradīcijasmūsdienās-kurzemesfolklorasunvalodascentrs.doc

Sandra Aigare RUCAVAS TRADīCIJAS MūSDIENāS Rucavas kultūras mantojums un tā saglabā?anas un attīstības tendences Rucava ir bagāta un var būt pamatoti lepna – gan ar tās nepārvērtējamo kultūras mantojumu, kas fiksēts senākos rakstu avotos, glabājas muzejos un arhīvos, skatāms ko?os, mūsdienīgos izdevumos, tiek parādīts Rucavas etnogrāfiskā ansamb?a izpildījumā (1. att.), gan ar savu spēju uzturēt dzīvo tradīciju, par ko liecina vairāki zīmīgi fakti. Vēl 19. gs. sākumā rucavnieces svētku gadījumos un svētdienās posu?ās tautas tērpos kā nekur citur Latvijā. Speciālisti skaidro, ka tie?i ?ī iemesla dē? un, jaunajām modes tendencēm ienākot Latvijā, Rucavā ?ajā laikā nomainīju?ies ?etri tērpu varianti (LTT2, 198). Arī ?odien daudzu rucavnieku mājās – vienam goda vietā lādē vai skapī, citam bēni?os – var atrast pa drellim, rakstainam cimdu vai ze?u pārim, kāds vēl nesen dots bērēs zārka nesējam. Vēl cits lepojas ar pārsimts gadus vecu tautas tērpu! (2. att.) Anna Veite, Zelma Ate, Anna Trautmane, Margieta Timbra un citas teicējas atceras, ka kūmu un kāzu dziesmas dziedātas pie visām varām, arī jaunākajos padomju laikos – mājas kārtībā un no skatuves. Kaut arī tie?i mūsdienās Rucavas kāzu un kūmu balsi visai reti skan kāzās un krustūbās un, iespējams, jautājot pēc kāzu vai kūmu balsa, uzrunātās rucavnieces paraustīs plecus, ta?u da?ādās folkloras un valodas ekspedīcijās pētnieki ir pārliecināju?ies, ka vēl daudzi vecākā gada gājuma rucavnieki pieprot īpa?o Rucavas valodu, dziedā?anas veidu, atceras daudz tautasdziesmu, ticējumu un nostāstu, kaut arī dzīvē to visu reti kad nākas praktizēt. īsts atradums pētniekiem bija rucavniece Anna Trautmane (3. att.), kura 2006. gadā nosvinēja savu 95 gadu jubileju un kura Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecei Ivetai Tālei vien iedziedāja dziesmas un zināja pastāstīt par pa?u dziedā?anas tradīciju turpat vai 3 stundu garumā. Kad ??iet – dzīvā tradīcija draud pārtrūkt, Rucavā rodas cilvēki, kas mē?ina ?os trauslos pavedienus sasiet, mā